Programma

Praktiskie pieredzes stāsti un atziņas no atpazīstamības zīmes "Viedais Ciems" kandidātiem un citām viedām,  aktīvām kopienām Latvijā. Atpazīstamības zīmes konkursa “VIEDAIS CIEMS 2023” atklāšana.

Viedas nākotnes horizonts [klātienē pilskalnā pie sargsuņiem]

• Degumnieki - Spītīgais ķikuts, Dace Kalniņa

• Doles sala, Salaspils novads (tbc)

• Jāņukalns -  Modrā pūce, Madara Mažajeva, Dagnija Mažajeva, Sarmīte Kukāre

• Kusa - Cēlais gulbis, Iveta Kaparkalēja

• Rudzāti - Brīnumainais zivju dzenītis, Liena Brūvere

• Smelteri - Dyktos kurapatkys, Irita Vaivode

• Vārme - Gudrā vārna, Edīte Krasnopa

Moderatori: Daina Vanaga, Daiga Kadeģe, biedrība "Ziemupīte"

Stacija “Viedais ciems” [klātienē Ērgļu stacijā]

• Bernāti - Izmanīgais pupuķis, Diāna Ansule

• Gārsene - Viedais kovārnis, Juris Brakovskis

• Jaunolaine - Ašais čunčiņš, Maija Bebre

• Kākciems - Gādīgais svētelis, Diāna Avota

• Mežinieki - Cēli viedā dzērve, Inese Kukle, Līga Broduža

• Skujene - Apdomīgais sīlis, Signe Šlosberga

• Upīte - Acīgais vanags, Andris Slišāns

Moderē: Ieva Birbele, biedrība "Darīsim paši"

[klātienē Ērgļu stacijā un pilskalna lapenē un tiešsaistē]

Elgars Felcis, Atvērtā saimniecība “Zadiņi” Smiltenes novadā / Latvijas Universitāte
Marika Rudzīte - Griķe, Latgales mūsdienu amatniecības vērtību mājvieta "Handmade Latgola"
Jūlija Danilina, Zemnieku saimniecība “Liepkalns”(tbc)

* Ekspertu loks tiks papildināts ar Latvijas pārstāvjiem, saņemot dalības apstiprinājumus

Ērtos apavos un labā noskaņojumā iespēja dodies pastaigā un iemīlēties Ēgļos. Sākums Kultūras nama kalniņā un Ērgļu sacijā plkst. 19.00 un 20.00

Vakara turpinājumā tūrisma, aktīvā dzīvesveida un kultūras centrs Ērgļu stacijā ar neformālu vakarēšanu, pieredzes stāstiem, iepazīstoties kopā ar Ērgļu iedzīvotājiem, organizatoriem un Latvijas un ārvalstu dalībniekiem. 

[klātienē Ērgļu kultūras namā un tiešsaistē]

• Agris Lungevičs, Madonas novada dome 

• Elita Ūdre, Ērgļu  apvienības pārvalde 

• Jogita Baune, Madonas novada fonds

AUGSTA LĪMEŅA PANEĻA SESIJA

• Anita Seļicka, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore

• Guoda Burokienė, Lietuvas Seimas deputāte 

• Inga Priede, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece dabas aizsardzības un pašvaldību jautājumos  

• Pascale van Doren, Eiropas Lauku pakta koordinācijas biroja vadītāja

• Didzis Šmits, Zemkopības ministrs

• Radim Sršeň, ministra vietnieks Čehijas Reģionālās attīstības ministrijā, Eiropas Reģionu komitejas NAT komitejas vicepriekšsēdētājs

IEDVESMAS (Keynote) UZRUNAS

• Anna Egliena, Nodibinājums "Broņislavas Martuževas fonds “Rakstītāja””

• Hannes Lorenzen, Domnīca ARC2020 (Lauksaimniecības un lauku konvencija) 

• Videga  Vītola, Lauku partnerība “Lielupe”

 [klātienē Ērgļu kultūras namā un tiešsaistē]

• Anda Briede, Cēsu rajona Lauku partnerība

• Gundars Bērziņš, Latvijas Universitāte Biznesa, Vadības un Ekonomikas fakultāte (tbc)

• Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

• Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

• Pēteris Pētersons, Kārķu pagasta pārvalde, Valkas novada pašvaldība

IEDVESMAS (KEYNOTE) UZRUNAS

Kimberlija E. Zarakora (Kimberly E. Zaracor), Aiovas Štata Universitātes arhitektūras profesore

Helmuts Baņukalns, biedrība “Domas dabā”

[klātienē dažādās norises vietās Ērgļos]

Katrā grupā tiks sniegti vismaz divi ekspertu un/vai labo prakšu ziņojumi. Diskusija starp praktiķiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. 

Daudzveidīgi rīki līdzdalībai pašvaldībā – no formālām iespējām līdz īstenošanai pēc būtības. Vietējie referendumi, līdzdalības budžets, iedzīvotāju padomes, digitālā līdzdalība un citi rīki līdzdalībai pašvaldībā.

• Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienība

• Edgars Korčagins, Valsts kontrole

• Zane Legzdiņa-Joja, Valsts Kanceleja (tbc)

• Viesturs Razumovskis un Marta Bergmane, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Stratēģiskas attīstības pieejas, kas balstītas teritoriju vajadzībās, sekmējot atbilstošu finansējuma sadali un politisko atbalstu. Teritoriālā attīstība 2030 (Teritorial Agenda 2030). Lauku filtrs (Rural proofing). Viedās attīstības stratēģijas. Lauku pakts. [ANGĻU VALODĀ]

• Ieva Jātniece, Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”

• Ilona Ekolne, reģionālās attīstības eksperte

• Radim Srsen, Čehijas reģionālās attīstības ministrija

• Sille Pudel, Igaunijas Järva Arengu Partnerid

Sociālās inovācijas un to koordinēta attīstība reģionos. Sociālo inovāciju centrs. Metodes un prakses izpratnes, dažādu sektoru iesaistes un mentoringa sniegšanai inovāciju iedzīvināšanai lauku teritorijās. Sociālā uzņēmējdarbība kā integrācijas un inovāciju ienesējs pašvaldībā. 

• Regita Zeiļa, Sociālās uzņēmējdarbības asociācija 

• Alda Sebre, Sabiedrības integrācijas fonds (tbc)

Kopienu un tās līderu zināšanu un prasmju pārmantošana un pilnveide. Esošo vietējās attīstības prakšu un metožu pielāgošana darbam ar jauniem lauku teritorijas izaicinājumiem un attīstības iespējām. [ANGĻU VALODĀ]

• Katrīna Idu, Forum Synergies

• Hannes Lorenzen, ARC2020

Vietrade kopienās. Kultūra un radošums kā metode identitātes un piederības veidošanai, teritorijas izaugsmei, atpazīstamībai un ekonomiskajai attīstībai.

• Kristīne Dreija, "Veido vidi"

• Asnāte Ziemele, Lauku ceļotājs 

Jaunu zināšanu un pieredžu ienešana kopienā. Zināšanās balstīts darbs ar kopienu. Personiskā izaugsme un attīstība. Jaunienācēju prakses un pieredzes kopienas attīstībai.

• Dārta Pelse, Domnīca Providus

• Inga Krekele, Daugavpils un Ilūkstes partnerība “Kaimiņi”

• Jolanta Millere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitāte

StartUp ciemi un mākslīgais intelekts ekonomikas attīstībai lauku teritorijās. StartUp ciemu koncepts un attīstība Eiropā un Latvijā. Mākslīgā intelekta un digitalizācijas iespējas uzņēmumos laukos. 

• Kristina Šermukšnytė, StartUp Aliiance

• Sandra Dārzniece, Izglītības fonds – Start(IT)

Vietējie produkti bērnu ēdināšanā. Ietekme uz reģionu. Sistēmas maiņa. Rīcību kopa dažādu sektoru sadarbībai, sekmējot vietējās pārtikas produktu īpatsvara palielināšanu skolu ēdināšanā. Ietekme uz reģionu attīstību, palielinot vietējās pārtikas produktu patēriņu. Zaļais publiskais iepirkums kā rīks.

• Aiva Apša-Ķīšeniece un Zane Siliņa, Latvijas Lauku forums

• Agnese Radžele-Šulce, Valsts KLP tīkls

• Alise Lūse, Kurzemes plānošanas reģions

• Kārlis Strautiņš, Izglītības un zinātnes ministrija

• Lizete Puga, Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācija

[klātienē dažādās norises vietās Ērgļos]

Darba grupu iesākumā jomas eksperti, praktiķi un politikas veidotāji sniegs īsu prezentāciju par aktuālo situāciju un piemēriem, uzsākot diskusijas par konkrētā jautājuma attīstību. 

Iedzīvotāju padomes kā risinājums līdzvērtīgam dialogam un sistemātiskai sadarbībai, risinot iedzīvotāju vajadzības. Izaicinājumi, pieredzes un nepieciešamās izmaiņas ieviešot padomes pašvaldībās.

• Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienība

• Kristīne Leontjeva, British Council

• Līga Stafecka un Agnese Frīdenberga, Domnīca Providus

• Viesturs Razumovskis un Marta Bergmane, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Lauku dzīvotspēja un kopienu noturība. Bio-reģionu attīstības stratēģijas koncepta izpratne un iedzīvināšana Latvijā.

• Agnese Radžele-Šulce, Valsts KLP tīkls

• Liene Jansone, Zemkopības ministrija

• Lāsma Ozola, LLKC/Cēsis

• Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrija

• Raivis Bremšmits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tbc)

• Līga Sausiņa, Siguldas novads (tbc)

Viedie ciemi lauku ilgtspējīgai attīstībai. Koordinēta un sistemātiska struktūra viedo ciemu iedzīvināšanai un atbalstam, apvienojot dažādus politikas veidotājus, viedo ciemu atbalsta sniedzējus, viedo ciemu pārstāvjus un citas iesaistītās puses.

• Zanda Dimanta-Svilpe, Valsts KLP tīkls

• Zane Seredina, Latvijas Lauku forums

DARBA GRUPAS NORISI NODROŠINA VALSTS KLP TĪKLS.

Vietējās demokrātijas spēcināšana un labbūtība kopienās. Sistemātiska sabiedrības un pašvaldību sadarbība kopienu veidošanai, spēcināšanai un sociālo izaicinājumu risināšanai. Sociālais darbs kopienās. Attīstības iespējas valsts pārvaldes sistēmā un aktīvo kopienu darbībā.

• Aiga Romāne-Meiere, Latvijas Universitāte

• Gunita Dzene, Ādažu novada pašvaldība

• Liesma Ose, Labklājības ministrija (tbc)

• Santa Rudmieze, Cēsu novada pašvaldība

• Ina Baltgalve, Tukuma novada pašvaldība

Viedās sarukšanas koncepts. Iedzīvotāju skaita samazināšanās kā iespēja attīstībai. Stratēģiskas rīcības un stagnācijas mazināšana. Resursu analīze, prioritāšu noteikšana un rīcību izstrāde. [ANGĻU VALODĀ]

• Kimberly Zarecor, Aiovas Štata Universitāte

• Megen O'Toole, Aiovas Štata Universitāte

DARBA GRUPAS NORISE TIEK NODROŠINĀTA, PATEICOTIES BALTIC-AMERICAN FREEDOM FOUNDATION.

LEADER pieejas attīstība. Labās prakses no Eiropas. Metodes vienkāršoto izmaksu piemērošanai. Dažādu finanšu instrumentu izmantošana. Pievienotās vērtības stratēģiska spēcināšana. [ANGĻU VALODĀ]

• Andra Karlsone, Zemkopības ministrija

• Elita Benga un Armands Pužulis, Agroresursu institūts

• Beata Zelazny, Polijas VRG Dorzecze Bobrzy

• Santa Harjo-Ozoliņa, Alūksnes lauku partnerība

Lauku teritoriju gatavība krīzei. Apdraudējumu scenāriju praktiskā izspēle. Efektīva un iekļaujoša civilās aizsardzības sistēma kopienu līmenī. Sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm, mazinot plaisu starp vietējām kopienām un atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām.

• Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai

• Nacionālie bruņotie spēki (NBS)

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)

• Valsts kontrole

DARBA GRUPAS NORISI NODROŠINA LATVIJAS PLATFORMAS ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAI.

Jauninājumu iesakņošana laukos. Uzņēmējdarbības posmu un procesu nozīmība lauku teritorijās. Komersantu daudzveidība no skolas sola, inkubatora vai operējot starptautiski. Uzņēmēja spēja kā vērtība radīt un ar savu produktu vai pakalpojumu atrisināt kādu vajadzību ar inovāciju pieeju.

• Andrejs Berdņikovs, LIAA biznesa inkubatoru departaments, Tehnoloģiju biznesa centrs

• Uzņēmums Vet Health Spectrum

• Kārlis Strautiņš, Izglītības un zinātnes ministrija (tbc)

• RTU EIT Food (tbc)

• Jānis Kļaviņš, biznesa stratēģis, raidījums “Tava darīšana”

Vietējie produktu degustācijas un garšu izziņa no dalībnieku pārstāvētajiem reģioniem Latvijā un Eiropā,

Ērgļu aktīvistu uzvedums lauku spēcināšanai. Muzikāli priekšnesumi.

Vietējo gardumu ražotāju tirdziņš un tīklošanās.

[klātienē Ērgļu kultūras namā un tiešsaistē]

• Ivars Zviedris, Liepupes kinopilsētiņas radītājs

• Ivars Ījabs, Eiroparlamenta deputāts

• Jeļena Šaicāne, Kultūras ministrija

[klātienē Ērgļu kultūras namā un tiešsaistē]

• Armands Pužulis, Agroresursu ekonomikas institūts

• Daiga Gargurne, biedrība “Sateka”

• Edgars Paulovičs, Salgales atbalsta biedrība

• Juris Jātnieks, Vides konsultatīvā padome

• Liene Jansone, Zemkopības ministrija

• Linda Jākobsone-Gavala, Gribu palīdzēt bēgļiem

• Raivis Bremšmits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

• Signe Pujāte, Latvijas Nacionālais kultūras centrs

• Lauku kopienu parlamenta dalībnieki

[tikai klātienē] 

Trīs dažādi maršruti klātienē satiekot Madonas novada uzņēmējus, LEADER stāstus, kā arī novada tūrisma piesaistes objektus. 

• Fabrika, muižnieki un Bonija. Slaidā lokā no Ērgļu līdz Jumurdas pagastam iespējams apmeklēt aušanas darbnīcu, kas lepojas ar rokas stellēs austajiem audumiem, kam ir savs, īpašs stāsts par to, kā audeklā savijas diegi un tautasdziesmas; apciemot energoefektīvo Jumurdas pagasta pārvaldi, kas ne tikai domā par vietējiem iedzīvotājiem, bet arī rada vidi, kurā uzkavēties ir patīkami un saistoši arī tās viesiem; nokļūt saimniecībā, kas atrodas gleznaini skaistā vietā pie Jumurdas ezera un kurā valda veselīgs humors un neganti gardi labumi.

Kafijas pauze pie kaziņas Bonijas

Maršruts: Ērgļi – Jumurda – Jumurdas ezera piekraste, garums – 16 km.

Mailīšu fabrika – aušanas darbnīca, kur mijiedarbojas senču gudrība un inovācijas;

Jumurda – energoefektīva un daudzfunkcionāla pagasta pārvalde, kas nopietni strādā pie tūrisma attīstības;

Kaziņas Bonijas siers – gardi produkti, kas top intensīvā darbā, ar savu humora devu, īstenojot vispārīgu uzņēmējdarbības attīstību.

• Produktīvi dārzi, kazas un cehs. Gar pašu Gaiziņkalna pakāji kā sēnes sasēdušas saimniecības, kas ražo dažādus gardumus, kas priecē vēderus visā valstī; nav iespējams pabraukt garām Kāla ezeram un pie tā esošajai saimniecībai, kas ar patiesu mīlestību ne tikai rūpējas par to, lai laukos būtu rosība, bet arī dabas veltes pārveido gardos produktos; pa ceļam iebrauksim sētā, kurā vistīrākā lauku gaisa un putnu dziesmu ieskauti savstarpējā mijiedarbībā dzīvo kā cilvēki, tā dzīvnieki; visbeidzot, nostiprinot sajūtu, ka laukos dzīvo spēcīgi un ar lielisku humora izjūtu apveltīti ļaudis, apskatīsim un pabaudīsim bioloģiskajā saimniecībā radītos labumus.

Kafijas pauze bioloģiskajā saimniecībā LAT Angus

Maršruts: Ērgļi – Vestiena – Sauleskalna apkārtne - Iedzēni, garums - 33 km.

Jāņkalni – zemnieku saimniecība ar fokusu uz augļu un ogu audzēšanu, rados pievienoto vērtību no zemes apstrādes;

Līvi – kazu ferma, kurā dzīvesprieka pilna saimniecība nodrošina daudzveidīgu produktu un pakalpojumu grozu;

Lat Angus – bioloģiskā lopkopības saimniecība, kurā ar mīlestību rūpējas par sapņu piepildījumu uz pircēju sātu, laimi un apmierinātību.

• Kučieris, pelmeņi un alus brūzis.  Apmetot loku ap Latvijas augstāko virsotni, var redzēt gan rosīgus un apņēmīgus lauku ļaudis, kas saimnieko savā zemē, radot pievienoto vērtību, gan kultūrvēsturisko mantojumu, kas atdzimst, kļūst pieejamāks kā vietējiem iedzīvotājiem, tā novada viesiem, gan pieredzēt kā gadiem senas tradīcijas dzīvo vēl šodien, priecējot ļaudis ar dzērienu, kas gadsimtiem remdējis slāpes un bijis izcils paraugs cilvēka zināšanu un dabas bagātību sintēzei.

Maršruts: Ērgļi – Sauleskalns – Cesvaine,  garums - 63 km.

Kafijas pauze Cesvaines muižas kompleksā

Lat Angus – bioloģiskā lopkopības saimniecība, kurā ar mīlestību rūpējas par sapņu piepildījumu uz pircēju sātu, laimi un apmierinātību.

Cesvaines muižas kompleksa zirgu staļļa ēka – kultūras mantojuma atdzimšana un dzīves izgaršošana, tūrisma informācijas centrs un apskates objekti

Cesvaines alus darītava – miestiņa ozolkoka spēks tradīciju izdzīvošanā un baudīšanā.